13. decembrī Rīgā kopā pulcējās jaunie zinātnieki, pieredzējuši profesori, kā arī dažādu organizāciju pārstāvji, lai diskutētu par galvaspilsētu lomu reģionālajā attīstībā un par sociālekonomiskās situācijas izmaiņu ietekmi uz galvaspilsētām.
Lai arī galvaspilsētu sociālekonomiskie rādītāji krīzes ietekmē samazinājās relatīvi mazāk nekā teritorijās ārpus galvaspilsētām, tomēr krīze aktualizēja jautājumu par galvaspilsētu iespējām un gatavību savlaicīgi reaģēt uz pārmaiņām apkārtējā vidē un izmantot pārmaiņas savā labā.
Seminārā skartie jautājumi aptvēra šādas tēmas:
- Galvenās galvaspilsētu attīstības tendences;
- Proaktīva un stratēģiska pieeja telpiskajai plānošanai;
- Jaunie pilsētu attīstības tendences ietekmējošie faktori;
- Pētniecība un attīstība Eiropas galvaspilsētās;
- Investīciju nekustamā īpašuma jomā ietekme uz Rīgas telpisko un funkcionālo struktūru;
- Vietējo kopienu attīstības iespējas galvaspilsētā;
- Teritoriālais mārketings - pilsētas attīstības rīks.
Globalizācija un tās ietekme uz galvaspilsētu attīstību bija viens no diskusiju jautājumiem, jo tas ietver gan izmaiņas darba tirgū, ietekmē uzņēmējdarbības jautājumu, kā arī cilvēkresursu attīstību un ir cieši saistīts arī ar pilsētu spēju piesaistīt investīcijas un nodrošināt labu pieejamību (piem., ceļu infrastruktūra, lidostas, komunikācija).
Attiecībā uz krīzes radīto ietekmi uz galvaspilsētu attīstību ir pāragri izteikt noslēguma secinājumus, tomēr dažas galvaspilsētas ekonomisko lejupslīdi „izturēja” labāk. Piemēram, Bukarestē tika novērota sociālekonomisko rādītāju uzlabošanās, Varšavā lejupslīde bija ļoti īslaicīga, savukārt, Bratislava Slovākijā ieguva no eiro ieviešanas, bet Ļubļana Slovēnijā – zaudēja. Baltijas valstu galvaspilsētās bija novērojama straujākā sociālekonomisko rādītāju lejupslīde Eiropā. Stokholma, Amsterdama un Varšava krīzes periodā uzrādīja vismazāko lejupslīdi.
Tomēr, neskatoties uz izmaiņām sociālekonomiskajos rādītājos, galvaspilsētas joprojām ir galvenie zinātnes centri Eiropā, ko nosaka arī plašākas starptautiskās sadarbības iespējas. Attiecībā uz zinātnes kapacitāti, Rietumeiropas galvaspilsētas uzrāda ievērojami labākus rādītājus nekā Centrālās un Austrumeiropas galvaspilsētas.
Nenoliedzami, ka ES reģionālās attīstības politika un ES fondu finansējuma pieejamība ir būtiski reģionālo attīstību ietekmējoši faktori. Tomēr būtiska loma ir arī valsts politikai un skaidri noteiktiem reģionālās attīstības mērķiem un prioritātēm valsts, reģionu un vietējā līmenī. Tas ir cieši saistīts ar stratēģisku pieeju teritorijas attīstības plānošanā, kā arī nepieciešamību pēc aktīvākas iedzīvotāju iesaistīšanās plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesos.
Viens no stratēģiskas plānošanas būtiskiem elementiem ir spēja paredzēt izmaiņas un spēja uz tām reaģēt. Turklāt stratēģiska plānošana ir jāpārvērš konkrētā rīcībā – stratēģiskās programmās un prioritāros projektos. Tālākai projektu sekmīgai īstenošanai ir nepieciešams vietējo kopienu atbalsts, lai attīstības plāni un projektu atbilstu attīstības vajadzībām vietējā un reģionālā līmenī. Šajā aspektā liela loma ir pilsoniskajai līdzdalībai.
Seminārs sniedza apstiprinājumu biedrības uzsāktā projekta „APLIS - Atbalsts pilsoniskajai līdzdalībai ilgtspējīgā sadarbībā” tālākai īstenošanai un plānotajām aktivitātēm. 2014.gadā biedrība plāno tālāku aktīvu līdzdarbību starptautiskajā Reģionālo studiju asociācijā un ar sadarbības partneriem pārrunāt pētniecības tīkla turpmāko attīstību un iespējamās diskusiju tēmas nākotnē.
Semināra dalībnieku prezentācijas ir iespējams lejupielādēt šeit:
Papildus informācija:
Semināru organizēja biedrība „Baltijas Starpreģionālais attīstības centrs” sadarbībā ar Latvijas Universitātes Žana Monē izcilības centru un Reģionālo studiju asociāciju (Lielbritānija). Šis bija trešais pētniecības tīkla „Globālās ekonomiskās krīzes ietekme uz galvaspilsētām” organizētais seminārs. Pirmie divi notika Varšavā un Kijevā.
Pateicoties projektam „APLIS - Atbalsts pilsoniskajai līdzdalībai ilgtspējīgā sadarbībā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, biedrība „Baltijas Starpreģionālais attīstības centrs” kopš 2013.gada septembra ir Reģionālo studiju asociāciju biedrs.
 |
 |
