Sociālā inovācija un uzņēmējdarbība ES. Analītisks apskats.

Apskats Nr. 4.

2014.gada jūnijs

Sociālās inovācijas aizsākumi un skaidrojums

Kopš 2009. gada, kad Eiropas Komisijas līmenī tika aktualizēta diskusija par sociālās inovācijas iniciatīvām un to ieviešanas iespējām, sociālā inovācija tika virzīta kā risinājums pieaugošajām sociālajām vajadzībām. Sociālā inovācija pašreiz tiek vērtēta vairs ne tikai kā atbilde uz ekonomiskās krīzes radītajām izmaiņām, bet kā inovatīvs risinājums tiem jautājumiem, kuriem nepieciešamas strukturāla rakstura izmaiņas, lai sekmētu iedzīvotāju labklājību un finanšu resursu efektīvāku izmantošanu. Ekonomiskā krīze tiek vērtēta kā motivējošs faktors inovatīvu risinājumu attīstībai, turklāt sekmējot pašas sabiedrības attīstības potenciāla izmantošanu. Sociālā inovācija radās pateicoties tam, ka esošais institucionālais un politiskais ietvars nespēja nodrošināt tādu jautājumu pārvarēšanu kā, piemēram, klimata pārmaiņas vai pieaugošā nevienlīdzība.

Termins „sociālā inovācija” ir relatīvi jauns, bet sociālās inovācijas koncepts pats par sevi pastāv jau sen, kad, piemēram, radās bērnudārzi, tika ierīkotas patversmes nabadzīgiem cilvēkiem, kā arī kooperatīvu rašanās pēc tās būtības ir viens no sociālās inovācijas piemēriem.

Viens no sociālās inovācijas skaidrojumiem, ko izvirza Eiropas Komisija: „Sociālā inovācija ir jaunu ideju (produktu, pakalpojumu) izstrāde un ieviešana sociāla rakstura vajadzību apmierināšanai un jaunu sociālu attiecību un sadarbības radīšanai. Sociālā inovācija izvirza sociāla rakstura mērķus un to sasniegšanai izvēlas sociāla rakstura līdzekļus.”[1]

La arī joprojām pastāv dažādi viedokļi un turpinās diskusijas par termina „sociālā inovācija” definīciju, tomēr tā pakāpeniski gūst lielāku lomu diskusijās par ES politiku prioritātēm. Laikā, kad tika strādāts pie Eiropa 2020 stratēģijas, termins „sociālā inovācija” tika lietots ļoti piesardzīgi, bet pašreiz tas ir sastopams gandrīz visās diskusijās, kuras skar gudras un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu formulēšanu un to sasniegšanas iespējas. Ņemot vērā esošo uzsvaru uz nepieciešamību meklēt jaunas idejas, lai risinātu sabiedrības vajadzības, sociālā inovācija pakāpeniski iesakņojas ES un tās dalībvalstu darbības programmās.

Sociālajai inovācijai lielākā uzmanība ir veltīta ES iniciatīvas „Inovāciju Savienība” ietvaros[2].
 „Inovāciju Savienības” ietvaros termins „sociālā inovācija” tiek skaidrota kā iespēja iesaistīt ES pilsoņus ekonomiska rakstura aktivitātēs. Inovāciju Savienības iniciatīva mudina dalībvalstis izmantot Eiropas Sociālo fondu investīcijām sociālās inovācijas projektos. Sociālās inovācijas projekti bieži vien tiek skatīti kopā ar nepieciešamību Eiropas līmenī risināt nabadzības mazināšanas jautājumu. Inovāciju Savienības iniciatīva iezīmē nepieciešamību iestrādāt sociālās inovācijas atbalsta pasākumus 2014.-2020. gada Eiropas Sociālā fonda programmās un aicina dalībvalstis būt aktīvākām sociālās inovācijas projektu atbalstīšanā. Sociālie uzņēmumi tiek vērtēti arī kā risinājums, lai uzlabotu sieviešu un jauniešu piekļuvi darba tirgum, kā arī sniegtu atbalstu citām nelabvēlīgākā stāvoklī esošām darba ņēmēju kategorijām.

ES Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva

Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva (Social Business Initiative)[3], kas tika uzsākta 2011. gadā, ietver sociālās uzņēmējdarbības tiesisko ietvaru. Sociālā inovācija pakāpeniski tiek skaidrota kā būtisks instruments Eiropa 2020 stratēģijas mērķu sasniegšanā un ir iezīmēta arī jaunajā ES investīciju fondu perioda nākamajiem septiņiem gadiem ietvarā.

Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva nosaka, ka sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumiem ir vairākas kopīgas iezīmes:

• ienākumu gūšana no komercdarbības;
• tāda saimnieciskā darbība, kuras jēga ir sociāls vai sabiedrisks vispārējas intereses mērķis un kura bieži izpaužas kā augsta līmeņa sociālā inovācija;
• peļņa lielākoties tiek no jauna ieguldīta šā sociālā mērķa īstenošanā;
• tāds organizācijas veids vai īpašumtiesību sistēma, kas atspoguļo uzņēmuma misiju, pamatojas uz demokrātisku pārvaldību vai līdzdalības principiem un izvirza par mērķi sociālo taisnīgumu.

Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva nosaka trīs galvenos rīcības virzienus, lai uzlabotu nosacījumus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai:

• uzlabotas iespējas piekļūt ES un nacionālajam finansējumam (piem., valsts finansējums, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas finansējums, privātā finansējuma piesaistes iespējas: Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības fonda izveide, mikrokredītu pieejamība; ES finansējuma novirzīšana sociālo uzņēmumu attīstībai, t.sk. investīciju ieguldījumi);
• informācijas par sociālo uzņēmējdarbību un tās mērķiem izplatīšana sabiedrības informēšanai (piem., Sociālās inovācijas platformas izveide; apmācību par sociālo inovāciju veikšana citu ES programmu ietvaros (piem., Erasmus, Youth in Action); informatīvie un metodoloģiskie materiāli izpratnes par sociālo uzņēmējdarbību veidošanai; informācijas par sociālās uzņēmējdarbības regulāra apkopošana un analīze);
• tiesiskā regulējuma optimizēšana, paredzot īpašus nosacījumus sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai (piem., valsts iepirkuma tiesiskā regulējuma izmaiņas, ņemot vērā sociālās uzņēmējdarbības specifiku; valsts atbalsta jautājumu pārskatīšana attiecībā uz atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai).

Šī gada janvārī Strasbūrā pirmo reizi notika Sociālās uzņēmējdarbības forums, lai izvērtēto līdzšinējos Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas sasniegumus un noteiktu tālākos rīcības virzienus. Foruma rezultātā tika sagatavota Strasbūras deklarācija kā vienošanās par to, ka sociālajiem uzņēmumiem jāieņem nozīmīgāka vieta Eiropas nākotnē. Deklarācija norāda, ka Eiropas ekonomiskajam un sociālajam modelim ir jāpārtop jaunā kvalitātē, un atzīst, ka sociālie uzņēmumi ir visas Eiropas sociālās un ekonomiskās kohēzijas veicinātāji. [4]

Deklarācija ir pieejama visās ES dalībvalstu valodās, tajā skaitā latviešu.[5] Arī Latvijas sociālās uzņēmējdarbības pārstāvji var tiešsaistē parakstīt Strasbūras deklarāciju.

Tāpat arī Eiropas Komisijas mājas lapā ir pieejams Sociālās uzņēmējdarbības foruma rezultātu grafisks atspoguļojums (PDF).

ES Nodarbinātības un Sociālās inovācijas programma (NSIP)

Šajā plānošanas periodā pirmo reizi ir izveidota atsevišķa atbalsta programma, kas veltīta tieši sociālajai inovācijai (The EU Programme for Employment and Social Innovation) ar kopējo budžetu 919 miljoni eiro apmērā.

NSIP sniegs atbalstu ES dalībvalstīm nodarbinātības un sociālo reformu izstrādei un īstenošanai ES, nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī. Kā galvenos instrumentus NSIP piedāvā atbalstīt politikas koordinācijas mehānismu uzlabošanu un labās prakses piemēru identificēšanu, analīzi un pārņemšanu.

NSIP apvieno trīs līdz šim esošās programmas: PROGRESS (Nodarbinātības un Sociālās solidaritātes programma), EURES (Eiropas Nodarbinātības pakalpojumi), un Eiropas Mikorfinansēšanas instrumentu.

Atbilstoši trīs minētajām programmām, NSIP sniegs atbalstu šādām galvenajām aktivitātēm:

• nodarbinātības un sociālās politikas modernizēšana (61% no kopējā budžeta);
• darba spēka mobilitāte (18% no kopējā budžeta) - mobilitātes programmas, lai atbalstītu darba meklēšanu un veicinātu iekārtošanu darbā ES mērogā;
• mikrofinansējuma pieejamība un sociālā uzņēmējdarbība (21% no kopējā budžeta) – jauns finanšu instruments sociālo uzņēmumu atbalstam un mikrofinansēšanas instrumenta turpināšana.

Nodarbinātības un sociālās politikas modernizēšanas ietvaros tiks nodrošināts atbalsts ES politikas izstrādei trijās jomās: kvalitatīvas un ilgtspējīgas nodarbinātības veicināšana; atbilstīgas un pienācīgas sociālās aizsardzības garantēšana un cīņa pret sociālo atstumtību un nabadzību; kā arī darba apstākļu uzlabošana.

Plašāka informācija par NSIP programmu ir pieejama:

• ec.europa.eu/social/easi
• ec.europa.eu/progress
• eures.europa.eu
• ec.europa.eu/epmf

Sociālās uzņēmējdarbības regulējums ES dalībvalstīs

Jaunā Eiropas Sociālā fonda regula iezīmē daudz stratēģiskāku pieeju sociālajai inovācijai, nosakot, ka dalībvalstīm to darbības programmās ir jāparedz ar sociālo inovāciju saistītas aktivitātes. Regula ļauj dalībvalstīm izvēlēties, kuras sociālās vajadzības katrai no tām ir prioritāras. Sociālās inovācijas aktivitāšu atbalstam dalībvalstu līmenī būtu jābūt ieplānotam tā, lai sekmētu jaunu ideju izmēģināšanu un to mudinātu to ieviešanu plašākā teritoriālā mērogā, lai sekmētu sasniegto rezultātu izmantošanu citās jomās.

Pašreiz nav vienuviet pieejama informācija par to, kāds sociālās uzņēmējdarbības regulējums pastāv ES valstīs. Pieeja sociālajai uzņēmējdarbībai var būt atšķirīga, jo ir valstis, kas mēģina rast jaunus rīkus sociālās uzņēmējdarbības sekmēšanai un strādā, lai mazinātu administratīvos ierobežojumus, kā arī valstis, kas pašu sociālo inovāciju redz kā rīku, kas palīdz citu politikas mērķu sasniegšanai. Tas arī iezīmē to, ka no vienas puses ir svarīgi rast finansējumu sociālās inovācijas sekmēšanai, kā arī tās rezultatīvo rādītāju novērtēšanai, bet no otras puses ir būtiski izmantot jaunas pieejas, piemēram, jauniem e-risinājumiem, lai sekmētu dažādu sabiedrības grupu sociāla rakstura vajadzību apmierināšanai.

Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu piemēri

Eiropas Komisija ir publicējusi Sociālās inovācijas vadlīnijas,[6] lai sekmēto vienotu izpratni par sociālo inovāciju un tās atbalsta instrumentiem.

Attiecībā uz iespējamiem sociālās uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem var minēt šādu piemērus:

• kredīta garantijas instrumenti sociālajiem uzņēmumiem;
• kapitalizācijas instrumenti sociālajiem ieguldījumiem vidējā un ilgā termiņā (piemēram, sociālo inovāciju fondi, sociālā riska kapitāla fondi);
• regulatīvi vai nodokļu instrumenti, kas vērsti uz sociālo uzņēmumu kapitalizācijas atbalstu, mudinot vai veicinot dažādu ieinteresēto pušu līdzdalību.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds sniedz finansējumu, piemēram, riska kapitāla fondu un vietējās attīstības fondu izveidei, lai sekmētu sadarbību starp vietējā un reģionālā līmeņa pašvaldībām un uzņēmējiem.

Vairākas Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta programmas sniedz iespējas sociālās inovācijas projektiem. Kā piemēru var minēt:

• JEREMIE (Joint European Resources for Micro to Medium Enterprises) – finansējums maziem un vidējiem uzņēmumiem;
• JESSICA (Joint European Support for Sustainable Investment in City Areas) – atbalsts ieguldījumiem pilsētvides attīstības un atjaunošanas projektiem;
• JASMINE (Joint Action to Support Micro-finance Institutions in Europe) – atbalsts mikrokredītu sniedzējiem;
• Eiropas Teritoriālās sadarbības programmas – atbalsts pārrobežu un starpreģionālās sadarbības projektiem.

Eiropas Komisija uzsver vietējā un reģionālā līmeņa pašvaldību lomu sociālās inovācijas sekmēšanā, sniedzot informatīvu un finansiālu atbalstu sociālās uzņēmējdarbības attīstībā un mazinot dažāda rakstura administratīvas barjeras.

Reģionālā līmeņa pašvaldības var atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, piemēram, paredzot atbalstu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai reģiona attīstītas stratēģijā, organizējot apmācības reģiona uzņēmējiem par sociālās uzņēmējdarbības iespējām un pieejamo finansējumu, meklējot jaunus finansēšanas modeļus, tajā skaitā sekmējot sadarbību ar citām pašvaldībām.

Sociālās uzņēmējdarbības piemēri

Lai sekmētu sociālās uzņēmējdarbības piemēru attīstību, apzināšanu un informācijas izplatīšanu, Eiropas Komisija kopš 2012. gada rīko Eiropas Sociālās inovācijas konkursu. Līdzšinējie konkursi bija vērsti uz tādu sociālās inovācijas piemēru apzināšanu, kas sekmē nodarbinātību un jauna veida darba vietu rašanos.

Sociālās uzņēmējdarbības aktivitātes pamatā ir šādās jomās[7]:

• Sociālie pakalpojumi – 16,7%;
• Nodarbinātība un apmācības – 14,88%;
• Vide – 14,52%;
• Izglītība – 14,52%;
• Vietējo kopienu attīstība – 14,34%;
• Kultūra un māksla – 7,08%;
• Veselība – 6,90%;
• Mājokļi – 2,72%;

Sociālā ekonomika ES veido 10% no IKP un tajā tiek nodarbināti 11 miljoni jeb 4,5% no darbspējas vecumā esošajiem ES iedzīvotājiem. Sociālās uzņēmējdarbības jomā strādā: Somijā 7,5% no darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem; Apvienotajā karalistē 5,7%, Slovēnijā 5,4%, Beļģijā 4,1%, un Francijā 3,3%.

• Rumānijā: kultūras pakalpojumi rumāņu valodā neredzīgajiem cilvēkiem, nodrošinot audio grāmatu un filmu pielāgošanu neredzīgo cilvēku vajadzībām.
• Francijā: jauna pieeja auto mazgāšanas pakalpojumiem („ bez ūdens pieeja”), izmantojot bioloģiski noārdāmus produktus un nodarbinot nekvalificētus vai darbiniekus no atstumtām iedzīvotāju grupām, lai tiem palīdzētu atgriezties darba tirgū.
• Ungārijā: fonda dibināts restorāns, kurš nodarbina cilvēkus ar īpašām vajadzībām un nodrošina ar nepieciešamo apmācību, lai sekmētu pāreju uz pastāvīgu darba vietu.
• Nīderlandē: uzņēmums, kurš nodrošina lasītprasmes apguves pakalpojumus, izmantojot inovatīvus digitālos rīkus un uz spēlēm balstītu metodoloģiju, kas īpaši piemērota hiperaktīviem bērniem vai bērniem slimojošiem ar autismu. Metodoloģija ir izmantojama arī neizglītotu cilvēku, kā arī imigrantu apmācīšanai.
• Polijā: kooperatīvs, ko veido divas asociācijas, nodarbina ilgstošus bezdarbniekus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām un sniedz dažāda veida pakalpojumus, piemēram, ēdināšanas pakalpojumus, veic neliela apjoma būvniecības darbus, amatniecības darbus un organizē apmācības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
• Itālijā: uzņēmums, kurš nodarbojas nedaudz bojātu tekstila audumu izmantošanu jaunu kolekciju veidošanā, nodarbinot un apmācot sievietes, kurām līdz šim bija grūtības iekļūt darba tirgū.
• Beļģijā: uzņēmums, kurš sekmē urbānās lauksaimniecības attīstību.
• Īrijā: organizācija, kura pārveido tukšos sociālos mājokļus, nodarbinot līdzšinējos bezdarbniekus, lai izveidotu apmācību un uzņēmējdarbības attīstības centrus.

Informācijas avoti par sociālo inovāciju