Luksemburgas prezidentūras prioritātes un aktivitātes. Analītisks apskats.

Luksemburgas prezidentūras prioritātes un aktivitātes. Analītisks apskats.

Apskats Nr.10.

2015.gada decembris.

Luksemburgas prezidentūras moto “Savienība, kas radīta pilsoņiem“ (A Union created for citizens) norāda uz vienu no tās galvenajam prioritātēm: rūpēties par ES iedzīvotāju interesēm un to, lai tās tiktu ņemtas vērā visās ES politikas jomās. Pārējās Luksemburgas prezidentūras prioritātes ir vērstas uz izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanu ES, īpašu uzmanību veltot Investīciju plāna Eiropai ieviešanai (Investment Plan for Europe), kā arī ekonomiskās pārvaldības uzlabošanai Eiropas Monetārās Savienības ietvaros.

Viens no Luksemburgas prezidentūras izaicinājumiem viennozīmīgi bija jautājums par ES migrācijas un bēgļu politiku nākotnē, kā arī Apvienotajā Karalistē plānotais referendums par tās palikšanu ES.

Runājot par Luksemburgas prezidentūras prioritātēm, svarīgi atcerēties, ka Luksemburga ir viena no ES dibinātājvalstīm, kas bija klāt vēsturiskajā brīdī, kad 1952.gadā tika izviedota Eiropas Kopiena. ES pastāvēšanas laikā Luksemburga 2015.gada 2.pusgadā jau divpadsmito reizi uzņēmās prezidējošās valsts lomu. Luksemburga ir ES bagātākā valsts ar visaugstāko labklājības līmeni, tādējādi tā bieži tiek analizēta kā efektīvas pārvaldības modeļa paraugs.

Luksemburgas prezidentūra turpināja sekmēt iedzīvotāju iesaistes lēmumu pieņemšanā un sadarbības ar sociālajiem partneriem sekmēšanā. Starpinstitucionālās sadarbības sekmēšanas pamatā ir starpinsitucionālā vienošanās par labāku regulējumu, kas nosaka to, ka ir jāsekmē likumdošanas kvalitāte, balstoties uz iedzīvotāju interesēm un vajadzībām.

Grieķijas prezidentūras beigās, 2014.gada jūnijā, Eiropas Padome pieņēma ES stratēģisko darba kārtību pārmaiņu laikā[1] (Strategic Agenda for the Union in Times of Change), kas noteica ES galvenās prioritātes nākamajiem pieciem gadiem. Tāpēc arī Luksemburgas prezidentūras prioritātēm bija jābūt saskaņotām ar pieņemto stratēģisko darba kārtību. Prioritātes tika saskaņotas arī ar prezidējošo valstu trio (Itālijas, Latvijas un Luksemburgas) paveikto.

Luksemburgas prezidentūras 2015.gada 2.pusgadā tika noteiktas šādas prioritātes:

• investīcijas izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanai;
• ES Sociālās dimensijas stiprināšana;
• migrācijas vadība: brīvība, taisnīgums un drošība;
• vienotā tirgus atdzīvināšana, sekmējot tā digitālo dimensiju;
• Eiropas konkurētspēja globālā mērogā;
• ilgtspējīgas attīstības sekmēšana;
• ES klātbūtnes un lomas sekmēšana globālā mērogā.

Viens no instrumentiem minēto prioritāšu īstenošanai ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kura mērķis ir sekmēt stratēģisku investīciju projektu finansēšanu. Tā ietvaros plānots finansēt stratēģiski svarīgus pētniecības un inovācijas un IKT projektus, kā arī sniegt atbalstu sīkuzņēmumiem, lai uzlabotu to konkurētspēju, kā arī kopumā sekmētu nodarbinātību un sociālo kohēziju.

Ņemot vērā to, ka ekonomiskās un finanšu krīzes sekas joprojām atspoguļojas bezdarba, it īpaši jauniešu bezdarba, pieaugumā un nevienlīdzības pieaugumā kopumā, Luksemburgas prezidentūras laikā īpaša uzmanība tika pievērsta tirgus ekonomikas attīstībai. Liela loma tika veltīta investīcijām cilvēkresursos (sociālais kapitāls).

Kā minēts iepriekš, līdzdalības sekmēšanas centieni bija viena no Luksemburgas prezidentūras iezīmēm. It īpaši tika uzsvērta nepieciešamība sekmēt jauniešu politisko līdzdalību.

Luksemburgas prezidentūras laikā īpaši tika izcelta digitālās dimensijas loma Eiropas vienotā tirgus tālākā attīstībā. Vienotā tirgus preču un pakalpojumu stratēģija bija viena no prioritātēm. Savukārt, attiecībā uz uzņēmējdarbības attīstību tika izcelta nepieciešamība sekmēt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.

Ilgtspējīgas attīstības sekmēšana, kā viena no Luksemburgas prezidentūras prioritātēm, ir vērsta uz ātrāku pāreju uz “zaļāku” ekonomiku ar zemāku siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu daudzumu. Tas ir saistīts arī ar jaunajām inovatīvas, apļveida (angļu val. circular) un konkurētspējīgas ekonomikas sekmēšanas iniciatīvām, kas ir vērstas uz energoefektīvu un optimālu dabas resursu izmantošanu, atkritumu mazināšanu un izmaksu ziņā efektīvu atkritumu pārstrādi. Stratēģijas Eiropa 2020 pārskatīšanas ietvaros lielāka uzmanība ir veltīta vides jautājumu integrēšanai ekonomikas pārvaldības procesos. Būtiska loma bija decembrī notikušajai Apvienoto Nāciju Klimata pārmaiņu konferencei COP21, kuras laikā Parīzē tika panākta vēsturiska vienošanās par pasākumiem klimata pārmaiņu ierobežošanai. Tā sauktā Parīzes vienošanās, ko parakstīja 195 valstu vadītāji, stāsies spēkā 2020. gadā, kad tā aizstās tagadējo Kioto protokolu. Tā nosaka ilgtermiņa stratēģiju cīņai ar klimata pārmaiņām. ES institūcijām un ES dalībvalstīm turpmākajos gados būs jāstrādā arī pie jauniem likumdošanas aktiem, piemēram, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī palielinātu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā.

Luksemburgas prezidentūras pēdējos mēnešos drošības jautājumiem pastiprināti tika pievērsta lielāka uzmanība. Drošības jautājumi ir aktuāli gan attiecībās ar ES tuvākajiem partneriem, gan tās iekšienē. Kopumā Luksemburgas prezidentūras laikā nācās sastapties ar vairākiem neplānotiem izaicinājumiem, kā piemēram uzbrukumi Parīzē novembrī un arī jautājums par migrantu un bēgļu krīzi pakāpeniski kļuva aktuālāks. Tas rezultējās diskusijās par nepieciešamiem pasākumiem ES ārējo robežu stiprināšanai, informācijas apmaiņas uzlabošanai un drošībai, kā arī sadarbībai ar trešajām valstīm. Attiecīgi Luksemburgas prezidentūras būtiskumu noteica ne tik daudz kā pašas Luksemburgas iepriekšējā pieredze prezidentūras vadīšanā, bet gan daudzie ārējie notikumi, kas gan no politiskās, ekonomiskās un sociālās perspektīvas ietekmēja visu Eiropu kopumā. Piemēram, migrācijas jautājums, kas bija starp prezidentūras sākotnējām prioritātēm, ieguva daudz būtiskāku lomu nekā sākotnēji plānots, jo bija nepieciešamas papildus sanāksmes ES līmenī un bija jāpieņem pasākumi krīzes situācijas vadīšanai. Viens no būtiskiem diskusiju jautājumiem bija par 160 tūkstošu migrantu izvietošanu Eiropā, kā arī cīņa pret terorismu, kas lika paātrināt procesu par personu datu aprites efektīvu un drošu nodrošināšanu.

Lai arī Luksemburgas prezidentūras laikā tika panāktas vienošanās un pieņemti vairāki būtiski dokumenti, tomēr jāatzīmē, ka lielākā daļa sarunu un dokumentu sagatavošanas darba jau tika paveikta iepriekšējo Itālijas un Latvijas prezidentūru laikā, lai arī Luksemburgas prezidentūras dokumentos tas netika uzsvērts.

Tiek sagaidīts, ka Nīderlandes prezidentūra turpinās iesākot darbu migrācijas jomā, tajā skaitā jautājumā par Eiropas ārējo robežu stiprināšanu, kā arī turpinās darba kārtību labāka regulējuma nodrošināšanai, lai uzlabotu un sekmētu efektīvāku lēmumu pieņemšanu ES līmenī.

Līdzšinējo Itālijas, Latvijas un Luksemburgas trio nākamajā prezidentūrā ES Padomē nomainīs Nīderlandes, Slovākijas un Maltas trio.

Papildus informācija par Luksemburgas prezidentūru ir pieejama prezidentūras mājas lapā.

Raksts ir sagatavots sadarbībā ar Francijas ekspertu tīklu FranceXP projekta „APLIS - Atbalsts pilsoniskajai līdzdalībai ilgtspējīgā sadarbībā” ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.