Apskats Nr.3.
2014.gada marts
Kopš 1981.gada, kad Grieķija kļuva par ES dalībvalsti, šogad Grieķija nu jau piekto reizi ieņem prezidējošās valsts vietu ES Padomē.
Grieķija pēc tās platības ir divreiz lielāka par Latviju un iedzīvotāju skaits sasniedz 11 miljonus. Grieķijas ekonomiskā ģeogrāfija ir īpaša, jo tā sevī ietver gan kalnainus apvidus, auglīgus līdzenumus, gan salas ar senām jūrniecības tradīcijām. Šāda ģeogrāfiskā daudzveidība nosaka to, ka Grieķijā vietējā un reģionālā līmeņa pašvaldībām ir liela loma nodarbinātības veicināšanā un ekonomikas izaugsmē. Šāda reģionu loma ir raksturīga valstīm ar īpašām ģeogrāfiskām iezīmēm, kā arī lielām valstīm ar decentralizētu valsts pārvaldi.
Savas prezidentūras laikam Grieķija ir izvēlējusies pieticīgu galveno mērķi: līdzsvarot nepieciešamību veikt fiskālo konsolidāciju ar vajadzību nodrošināt ES ekonomisko izaugsmi. Grieķijas prezidentūra uzsver nepieciešamība iesaistīt sociālos partnerus, sekmēt ciešāku ES integrāciju un stiprināt demokrātijas pamatprincipus. Tāpat arī Grieķijas prezidentūras moto „Eiropa - mūsu kopīgā virzība” uzsver nepieciešamību visām Eiropas Savienības valstīm izvirzīt kopīgus mērķus un vienoti censties tos īstenot. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad Eiropa stāv dažādu ārpolitisku un ekonomisku izaicinājumu priekšā, par kuru pārvarēšanas stratēģijām dalībvalstis vienoties nespēj jau ilgu laiku.
Prezidentūras darba kārtību ietekmējošie faktori
Maijā plānotās Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir ietekmējušas un turpinās noteikt Grieķijas prezidentūras prioritāšu un lēmumu kontekstu. Grieķijas un Itālijas prezidentūru laikā tiek sagaidīts, ka tiks turpinātas diskusijas par ES dalībvalstu un to līderu spēju pārvarēt ieilgušo ekonomisko lejupslīdi. Arī tas, ka šī gada oktobrī tiks apstiprināts jaunais Eiropas Komisijas sastāvs, kam novembrī sekos Eiropas Padomes prezidenta iecelšana, ietekmēs abu šogad prezidējošo valstu – Grieķijas pirmajā pusgadā un Itālijas otrajā pusgadā, darba kārtību un lēmumu pieņemšanas gaitu. Turklāt tas, ka vēlēšanas notiks maijā, kopumā saīsinās Grieķijas prezidentūras aktīvo darbības laiku, jo Eiropas Parlamenta pēdējā plenārsesija ir plānota 17.aprīlī, tādējādi visi būtiskākie prezidentūras pasākumi notika pirmajos trijos mēnešos, kas ļauj šajā apskatā jau iezīmēt Grieķijas prezidentūras laikā paveikto.
Grieķijas prezidentūra uzsāka jaunā ES septiņu gadu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam īstenošanu, kura ietvaros būtiskākais ir jautājums par ES budžeta ieviešanu. Tas ietver diskusiju par finansējuma apjomu, kas tiks novirzīts konverģences mērķim, kā arī jautājumu par dalībvalstu iemaksas apjomu ES budžetā. ES fondi šajā plānošanas periodā tiek plānoti kā galvenais instruments ES ekonomikas atveseļošanā un tās izaugsmes sekmēšanā. Grieķijas prezidentūras laikā tika uzsākts darbs pie Eiropa 2020 stratēģijas vidusposma izvērtējuma, kā arī aktivizējās sarunas par Eiropas Monetārās savienības paplašināšanos, kuras ietvaros Lietuva ir nākamā Eiropas Savienības valsts, kura plāno ieviest eiro.
Visas Grieķijas prezidentūras garumā turpināsies darbs pie ES fondu tiesiskā ietvara sakārtošanas, lai nodrošinātu sekmīgu un rezultatīvu ES fondu ieviešanu. Jaunā kohēzijas politika piedāvā divus galvenos instrumentus: integrētas teritoriālās investīcijas (integrated territorial investments) un kopienu vadīta vietējā attīstība (community led local development). Abu instrumentu izmantošanā liela loma ir iedzīvotāju iesaistei, lai risinātu būtiskus sociālekonomiskus un vides jautājumus.
Attiecībā uz jaunām reģionālās attīstības ietvara pieejām liela loma ir makroreģionālajām stratēģijām, lai sekmētu lielākas funkcionālas teritorijas saskaņotu attīstību. Grieķijas prezidentūras laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta Adrijas - Jonijas makroreģiona stratēģijas izstrādei. Šī stratēģija papildinās Baltijas jūras stratēģiju un Donavas reģiona stratēģiju.
Galvenie darbības virzieni un pirmo mēnešu veikums
Starp galvenajiem prezidentūras darbības pamatvirzieniem Grieķija noteica izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanu, lai sasniegtu teritoriālās kohēzijas mērķus, tālāku Eirozonas integrāciju, migrācijas un mobilitātes jautājumu risināšanu un jūrlietu politiku. Ja Īrijas prezidentūras prioritāte bija jauniešu nodarbinātība, bet Lietuvas – migrācija, tad Grieķijas prezidentūras laikā tāpat arī ir nolemts turpināt padziļināti strādāt abos šajos virzienos. Jau šī gada pirmajos mēnešos tika aktualizēts nodarbinātības jautājums, īpaši uzsverot jauniešu bezdarbu. Grieķijas prezidentūras laikā tiek turpināta iniciatīvas jauniešu nodarbinātības sekmēšanai, piemēram, „Jauniešu garantija” (Youth Guarantee). Savukārt, attiecībā uz izglītības jautājumu risināšanu, Grieķijas prezidentūra ES Padomē ir izvirzījusi četras prioritātes: sociālā kohēzija, efektīva un inovatīva izglītība un apmācība, kvalitātes nodrošināšana un augstākā izglītība. Jauniešu bezdarba un sociālās iekļaušanās jautājumu risināšanā plānots lielāku uzmanību pievērst jauniešu uzņēmējdarbības iespēju attīstīšanai. Jauniešu sociālekonomiskā situācija īpaši ir pasliktinājusies 2008.gada ekonomiskās krīzes ietekmē, radot jauniešu sociālās atstumtības risku un vājinot to iespējas iekļauties darba tirgū.
Grieķijas pirmajos prezidentūras mēnešos notika aktīvs darbs pie likumdošanas par ES investīciju fondu ieviešanas jautājumiem pabeigšanas un notika aktīvas diskusijas ar dalībvalstīm par partnerības līgumiem, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu ES investīciju fondu apguvi. Tajā skaitā arī lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas jomā tika panākta vienošanās par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda apstiprināšanu, tādējādi nodrošināt ES jaunās kopējās zivsaimniecības politikas tālāku finansēšanu. Šis pusgads ir īpaši svarīgs, lai veiktu nepieciešamo sagatavošanos un pilnvērtīgi uzsāktu jaunās programmas. Viena no būtiskākajām ietvarprogrammām ir „Horizonts 2020”.
ES dalībvalstis vienojās par vairākām iniciatīvām, lai sekmētu uzņēmējdarbības atbalstu. Kā būtiskāko var minēt Eiropas Investīciju fonda kapitāla palielināšanu, lai turpinātu ekonomikas atbalsta pasākumus, tajā skaitā atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Lielākā daļa regulējošo aktu, kas tika pabeigti Grieķijas prezidentūras laikā, pamatā jau bija sagatavoti pagājušajā gadā un tikai formāli apstiprināti šogad un tādējādi nav vērtējami kā īpašs Grieķijas prezidentūras sasniegums. Starp tādiem ir minama direktīva par komunikāciju tīkla izmaksu samazināšanu un vadlīnijas par Eiropas telekomunikāciju tīkliem.
Viena no Grieķijas prezidentūras redzamākajām prioritātēm ir darbs pie Vienota Digitālā tirgus ietvara. Tas ietver gan regulas par elektronisko identifikāciju un elektronisko darījumu veikšanu iekšējā tirgū tālāku virzīšanu, gan jautājumu par ES kiberdrošības stratēģiju un veicamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu informācijas augsta līmeņa drošību. Tāpat būtisks ir arī jautājums par vienota telekomunikācijas tirgus izveidi, kas ietekmēs visas ES telekomunikācijas tīklu.
Latvijai Grieķijas prezidentūras sākums sakrita ar eiro ieviešanu, tādējādi Eirozonas stabilitāte un tālāka integrācija, turpinot un īstenojot jaunas Vienotā tirgus iniciatīvas, ir arī Latvijas interesēs.
Ar 2014. gada Ikgadējo izaugsmes ziņojumu tika uzsākts ceturtais ekonomikas politikas koordinācijas un uzraudzības cikls – Eiropas semestris. Grieķijas prezidentūras laikā tiks sagatavoti Eiropadomes secinājumi ar konkrētiem priekšlikumiem par nepieciešamo rīcību gan ES, gan nacionālajā līmenī, ziņojumā minēt pasākumu īstenošanai.
Ņemot vērā Lietuvas prezidentūras laikā saasinājušos jautājumu par Asociācijas nolīguma parakstīšanu ar Ukrainu, Austrumu partnerības valstu un ES politikās un ekonomiskās sadarbības jautājums joprojām palika Grieķijas prezidentūras darba kārtībā.
Tas, ka Grieķija starp savām prezidentūras prioritātēm ir izvirzījusi jautājumus par migrāciju un mobilitāti, saistīts ar to, ka Grieķija pati ir starp tām ES dalībvalstīm, ko ietekmē migrācijas plūsmas, tajā skaitā nelegālā imigrācija.
Grieķijas prezidentūra ir izrādījusi vēlmi stiprināt Jūrlietu politiku, it īpaši jautājumos par ES ekonomikas veicināšanu un drošības jautājumu risināšanu. Viena no būtiskākajā iniciatīvām ir ES Jūras drošības stratēģijas sagatavošana. Tas, ka jūrlietas ir būtiska Grieķijas prioritāte, iezīmējas pašā prezidentūras logotipā. Būtisks jautājums ir arī par ES stratēģiju jautājumā par jūras vides drošību, kuru plānots tālāk virzīt prezidentūras otrajā ceturksnī.
Prezidentūras turpinājums
Lai arī būtiskākie Grieķijas prezidentūras pasākumi ir jau notikuši, tomēr šajā brīdī ir pāragri vērtēt Grieķijas prezidentūras sasniegumus. Būtiski, lai Itālija kā nākamā prezidējošā valsts, kā arī Latvija, kura šo atbildīgo lomu pildīs 2015.gada 1.pusgadā, Grieķijas prezidentūras laikā spēj noteikt tos jautājumus, kurus būtu būtiski turpināt un risināt šī gada 2.pusgadā un nākamajā gadā. Līdz brīdim, kad ES Vispārējo lietu padomē jūnija beigās apstiprinās Itālijas, Latvijas un Luksemburgas trio prezidentūras darba programmu, ir palikuši nepilni trīs mēneši un šajā laikā ir jāizvērtē tās darbības prioritātes, kuras būs nepieciešams turpināt.
Informatīvie avoti:
Ārlietu ministrija. Ārlietu ministrijas Informatīvais ziņojums par Latvijas valdības prioritātēm Grieķijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē (2014. gada 1. janvāris – 30.jūnijs). Janvāris, 2014.
Programme of the Hellenic Presidency of the Council of the European Union.
Raksta sagatavošana tika veikta biedrības projekta „APLIS - Atbalsts pilsoniskajai līdzdalībai ilgtspējīgā sadarbībā” ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.