Apskats Nr.1. Novembris, 2013
Pirmā no Baltijas valstīm ES Padomes prezidējošās valsts statusā
Lietuva – pirmā no Baltijas valstīm, kurai ir iespējas parādīt savas zināšanas ES jautājumos, uzņemoties ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Salīdzinoši mazai valstij tas ir gan liels izaicinājums, gan arī lieliska iespēja pierādīt, ka Lietuva, lai arī tikai nepilnus 10 gadus ES dalībvalsts statusā, tomēr ir pietiekami zinoša un pieredzējusi ES politiskajos procesos.
Lietuvas prezidentūra notiek zīmīgā laikā, kad Eiropas institūcijas jau gatavojas jaunajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 2014.gada maijā. Turklāt Lietuvas prezidentūras laiks sakrīt ar ražīgāko darba laiku pie ES daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam gatavošanu, jo darbam pie tā ir jānoslēdzas līdz ar Lietuvas prezidentūru. Jāņem vērā arī Lietuvas prezidentūras konteksts - joprojām pastāvošie ekonomiskās krīzes riski, ES dalībvalstu integrācijas jautājumi, dažās valstīs pieaugušais eiroskepticisms, kā arī diskusijas par nepieciešamām reformām valstu un ES līmenī.
Iepriekšējā prezidentūra, kura iekrita laikā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām bija Francijas prezidentūra 2008. gada 2.pusē. Kā liecināja Francijas prezidentūras darba kārtības jautājumi – darbs pirms vēlēšanām vienmēr ir intensīvāks un izaicinošāks. Lietuva ir arī pirmā prezidējošā dalībvalsts kopš ES sastāvā ir 28 dalībvalstis (Horvātija kļuva par ES dalībvalsti 2013.gada 1. jūlijā). Viens no svarīgākajiem Lietuvas prezidentūras uzdevumiem ir nodrošināt pēctecību finanšu stabilitātes, izaugsmes un nodarbinātības jautājumu risināšanai ES līmenī.
Lai arī prezidentūras prioritāšu noteikšana ir viens no galvenajiem prezidējošās valsts uzdevumiem, tomēr jāņem vērā tas, ka lielākā daļa dienas kārtības jautājumu tiek pārņemti no iepriekšējām prezidentūrām, savukārt, daļu nosaka aktuālās izmaiņas apkārtējā vidē, kā piemēram, ekonomiskās krīzes sekas. Šajā kontekstā ir būtiski atcerēties, ka, lai arī Latvija par prezidējošo valsti kļūs tikai 2015. gadā, daudzi iepriekšējo prezidentūru laikā uzsāktie darbi, iespējams, būs jāturpina vēl arī Latvijas prezidentūras laikā.
Ekonomiskās izaugsmes sekmēšana un daudzgadu finanšu ietvars 2014.-2020.gadam
Lietuva bija starp tām ES dalībvalstīm, kurās ekonomiskās krīzes laikā notika visstraujākā ekonomiskā lejupslīde. Tomēr Lietuvā veiktie taupības pasākumi sekmēja ekonomikas pakāpenisku atveseļošanos. Eurostat IKP izaugsmes rādītāji parādīja, ka Lietuva 2013.gada sākumā uzrādīja vienus no labākajiem IKP izaugsmes rādītājiem.[1]
Lietuvas prezidentūras viens no uzdevumiem ir ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai atbilstošu nosacījumu radīšana un Eiropas reģionu noturības stiprināšana attiecībā uz iespējamām izmaiņām sociālekonomiskajā vidē nākotnē. Daudzas ES dalībvalstis joprojām nav sasniegušas pirmskrīzes sociālekonomiskos rādītājus, lai arī 2013.gadā bija vērojama neliela IKP izaugsme[2]. Turklāt taupības pasākumi daudzās valstīs radīja sociāla rakstura problēmas (piem., nabadzības līmeņa pieaugums un sociālā atstumtība), kuru risināšanai ir nepieciešams veikt virkni reformu ES, nacionālā un reģionālā līmenī.
ES Ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšana ietver jautājumu par Banku savienības tālāku attīstību, kā arī par finanšu tirgus reformu un finanšu krāpniecības mazināšanu. ES darbs pie Ekonomiskās un monetārās savienības pilnveides balstās uz 2012. gada Eiropadomes prezidenta ziņojumu, kurš paredz dalībvalstu finanšu sistēmu integrāciju, veidojot t.s. banku savienību, fiskālā ietvara izveidi un ekonomikas politikas sistēmas ciešāku integrāciju. Banku savienība ir paredzēta kā sistēma, kuras ietvaros ES līmenī tiktu nodrošināta kredītiestāžu uzraudzība un grūtībās nonākušu kredītiestāžu restrukturizācijas jautājumu risināšana. Būtisks jautājums attiecas uz vienā ES dalībvalstī īsteno reformu iespējamo ietekmi uz citām dalībvalstīm. Piemēram, ja vienā valstī īstenoto reformu rezultātā tiek radītas jaunas darbavietas, tad, iespējams, tas var sekmēt pieprasījumu pēc noteiktiem citā valstī pieejamiem pakalpojumiem. Tas norāda uz nepieciešamību ES līmenī veikt ekonomikas politikas reformu ex-ante koordināciju.
Jāņem vērā, tas ka pati Lietuva nav ES Monetārās savienības biedrs, kas, iespējams, kādā brīdī var ietekmēt lēmumu attiecībā uz finanšu jomu pieņemšanas iespējas un ātrumu.
Lietuvas prezidentūras laikā liels darbs ir paveicams pie tāda sarežģīta jautājuma kā daudzgadu finanšu ietvara 2014.-2020.gadam apstiprināšana. Lietuvas priekšrocība ir tajā, ka tagadējā Lietuvas prezidente Dalia Grybauskaite laika posmā no 2004. -2008. gadam bija Eiropas Komisāre budžeta jautājumos un tādējādi ir ļoti pieredzējusi šāda jautājumu risināšanā un ļoti labi pārzina budžeta plānošanas un pieņemšanas procesu. Jāpiebilst, ka lai arī Īrijas prezidentūras laikā izstrādātie likumdošanas ietvara priekšlikumi nebija pietiekoši un netika apstiprināti Īrijas prezidentūras laikā, tomēr galvenās vienošanās dalībvalstu vidū tika panāktas. Lietuvas prezidentūras laikā šīs vienošanās starp ES un dalībvalstīm tiks pabeigtas.
Eiropas daudzgadu finanšu ietvara apstiprināšana ir tieši saistīta ar ES fondu ieviešanas un to finansētu projektu savlaicīgu uzsākšanu. Tādējādi šis jautājums ir uzskatāms par vienu no prioritārākajiem Lietuvas prezidentūras jautājumiem. Tas arī saistās ar izaugsmes un nodarbinātības jautājumu risināšanu, jo ES fondi finansēs tādus plānotos instrumentus, kā piemēram, Jauniešu garantiju programma.
Sociālie jautājumi
Stratēģijas Eiropa 2020 mērķi attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību iezīmē būtisku sociālās politikas darbības lauku.
Eiropas Semestris ir viens no svarīgākajiem dokumentiem, kurš kopā ar vienotā tirgus politiku iezīmē ekonomiskās izaugsmes sekmēšanas centienus un cīņu pret bezdarbu. Lietuvas prezidentūras viens no galvenajiem sociālās politikas jautājumiem ir jauniešu bezdarbs, kurš pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis un šī jautājuma risināšana ir iespējama tikai apvienojot spēkus ES, nacionālā un reģionālā līmenī.
Jāatzīmē, ka Lietuva ir starp tām retajām valstīm, kurās jauniešu bezdarbs laikā no 2012.-2013. gadam ir samazinājies par 6%. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka nav jāturpina tālāki pasākumi, par kuriem jau ir pieņemti lēmumi ES līmenī.
Attiecībā uz nodarbinātības jautājumu risināšanu tiek uzsvērta nepieciešamība uzlabot Eiropas nodarbinātības dienestu sadarbību.
Svarīgi, lai analizējot darba tirgu un nepieciešamās izmaiņas, tiktu ņemti vērā demogrāfijas rādītāji un attīstības prognozes. Savukārt, attiecībā uz darbaspēka kvalitatīvo aspektu, jāņem vērā nepieciešamība veikt izmaiņas ES dalībvalstu izglītības sistēmās, kā arī jāsekmē iedzīvotāju iesaiste mūžizglītībā.
Izglītība
Izglītības un apmācības sistēmas kvalitāte ir cieši saistīta ar iepriekš minēto darbaspēka kvalitāti. Viena no izglītības sistēmu attīstības tendencēm ir augstākās izglītības internacionalizācija un izglītības finansēšanas efektivitātes veicināšana.
Stratēģijā “Eiropa 2020” ir noteiks mērķis līdz 2020. gadam samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo jauniešu īpatsvaru līdz mazāk nekā 10% no mācīties uzsākušo skaita. Tas ir cieši saistīts ar jautājumu par iespējamiem risinājumiem un esošo pieredzi pamatprasmju attīstīšanā un uzlabošanā. Attiecībā uz profesionālo izglītību, būtisks attīstības virziens ir iekļaujoša profesionālā izglītība un apmācība. Savukārt, augstākajā izglītībā nepieciešams turpināt diskusiju par augstākās izglītības internacionalizāciju, modernizāciju, tajā skaitā par jauniem augstākās izglītības finansēšanas modeļiem.
Iekšējais enerģijas tirgus un digitālā Eiropa
ES stratēģija Eiropa 2020 paredz, ka iekšējā enerģijas tirgus izveide tiks pabeigta 2014. gadā un tas aptvers visas ES dalībvalstis. Tāpat arī starp Lietuvas prezidentūras prioritātēm ierindojas Digitālā Eiropa un pētniecības un inovācijas jautājumi.
Enerģijas tirgus drošības jautājums ir iekļauts Lietuvas prezidentūras prioritāšu sarakstā, jo Lietuva ir pamatā atkarīga no elektrības importa un no ārējiem dabasgāzes piegādātājiem. Piemēram, Lietuva ir spiesta maksāt par gāzi par 30% vairāk nekā ir tās vidējā cena ES. Tādējādi būtiska loma ir centieniem un iespējām diversificēt enerģijas tirgu, tajā skaitā dažādot enerģijas piegādātājus un piegādes ceļus, kā arī veikt enerģijas sektoru regulējošo normatīvo aktu sakārtošanu. Piemēram, Lietuva Klaipēdā būvē savu sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kā arī plāno veikt elektrības iegādi no Zviedrijas, kam līdz 2015. gadam būtu jāspēj nodrošināt 50% no valstij nepieciešamās elektroenerģijas.
Viens no jautājumiem, kuram ir būtiska loma enerģijas tirgus efektīvas darbības nodrošināšanā, ir nepieciešamās infrastruktūras pieejamība un tās kapacitāte. ES līmenī dienaskārtībā atrodas arī vairāki Latvijas enerģētikas projekti, piemēram, Inčukalna pazemes gāzes krātuves tālāka modernizācija un paplašināšana. Tāpat aktuāls ir jautājums par Baltijas reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību, īpašumtiesībām, kā arī tā darbības nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru.
Austrumu partnerība un ES paplašināšanās
Viens no aktuālākajiem diskusiju jautājumiem un Lietuvas prezidentūras izvirzītajiem prioritārajiem virzieniem ir Austrumu partnerība. Tas ietver gan jautājumu par ES paplašināšanos Austrumu virzienā, gan arī jautājumu par sadarbību ar Baltkrieviju attiecībā uz Šengenas vīzu režīma liberalizēšanu un robežu jautājuma risināšanu. Lietuvas prezidentūras laikā viens no būtiskākajiem pasākumiem bija Austrumu partnerības samita organizēšana.
Jautājums par ES ārējiem partneriem ietver arī ES ārējo robežu kontroles procesa uzlabošanu un brīvas tirdzniecības sekmēšanu ar stratēģiskiem tirdzniecības partneriem.
ES paplašināšanās jautājumā ir plānotas sarunas ar Turciju un Melnkalni, kā arī sarunu noslēgšanas un asociācijas līguma parakstīšana ar četrām valstīm – Ukrainu, Armēniju, Gruziju un Moldovu.[3]
Lietuvas sadarbība - pamats ES sadarbībai ar Baltkrieviju
Tirdzniecības apjoms starp Lietuvu un Baltkrieviju 2012. gadā naudas izteiksmē sasniedza 1,7 miljardus eiro jeb 14,5% no Lietuvas IKP. 2012. gadā tirdzniecības apjoms pieauga par 8 procentpunktiem no Lietuvas IKP salīdzinājumā ar 2011. gadu. Tirdzniecības apjoma pieaugums ietvēra arī Lietuvas vēlmi pēc ciešākas un stabilākas sadarbības ar Baltkrieviju. Lietuvas sadarbības ar Baltkrieviju rezultātā ir izveidoti vairāki kopuzņēmumi Baltkrievijā un Lietuvas uzņēmumi ir investējuši Baltkrievijas banku, enerģijas, tūrisma, mēbeļu ražošanas u.c. nozarēs.
Līdzšinējā sadarbība starp Lietuvu un Baltkrieviju ir pamats turpmākiem centiem gan liberalizēt vīzu jautājumu, gan risināt robežu jautājumu. Viens no aktuāliem jautājumiem, ko uzsver ES, ir arī cilvēktiesību jautājumu ievērošana. Tirdzniecība sadarbības ar Baltkrieviju ietvaros ir labs pamats tālākām sarunām arī par citiem jautājumiem, kas ietver arī Baltkrievijas sadarbību ar Krieviju un saišu stiprināšanu ar Eiropas Savienību.
Savukārt, sadarbība ar Baltkrieviju cilvēktiesību jautājuma ievērošanā, ir cieši saistīta gan ar nevalstiskā sektora attīstību un lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā, gan izglītības un apmācību pieejamību un saturu.
Līdzšinējie ES centieni attiecībā uz cilvēktiesību jautājumiem, kā arī nepieciešamām pārvaldes reformām, tajā skaitā demokrātisku vēlēšanu nodrošināšanu, ir vērtējami pretrunīgi, jo daudzsološie plāni nav tikuši īstenoti. Tas attiecas arī uz mediju brīvību. Baltkrieviju Eiropas Savienības valstis vairāk interesē kā jauna tirgus apgūšanas iespējas, savukārt, Eiropas Savienības izvirzītie nosacījumi Baltkrievijai nav tie pievilcīgākie, jo prasa veikt būtiskas valsts pārvaldes reformas, kas pastāvošajā politiskajā situācijā nav pieņemami.
Lai arī Lietuvas prezidentūra ir uzsākusi centienus sekmēt dialogu ar Baltkrieviju, joprojām aktuāls ir jautājums par iespējamo sadarbības kompromisu. Turklāt jāņem vērā, ka Lietuvas prezidentūra noslēdzas 2013.gada decembrī, savukārt, Grieķijas prezidentūrai sadarbība ar Baltkrieviju tomēr nav tik aktuāla un uzsāktie centieni var palikt papīru līmenī.
Pēc Lietuvas prezidentūras
2015. gadā Lietuva plāno pievienoties Eirozonai un ieviest vienoto valūtu - eiro. Tas nozīmē, ka Lietuvai ir jāizpilda Māstrihtas makroekonomiskie kritēriji līdz 2014. gada beigām. Lietuvas lits, tāpat kā tas bija ar Latvijas latu, ir piesaistīts eiro valūtai un ir noteikta fiksētā maiņas likme. Tālāka eiro zonas paplašināšanās 2015. gadā nonāks Latvijas prezidentūras atbildībā.
Svarīgi, ka katras prezidentūras laikā paveiktais ne tikai rod risinājumus tā brīža aktuālajiem ekonomiska un politiska rakstura izaicinājumiem, bet arī atbilst Eiropas pilsoņu vajadzībām un ilgtermiņa plānošanas un politikas dokumentos paredzētajiem rezultātiem.
Svarīgi apzināties, ka pēc Lietuvas prezidentūras noslēgšanās, tās veiksmes vai neveiksmes nav mērāmas tikai ar prezidentūras laikā apstiprināto normatīvo aktu skaitu, bet gan ar to, vai ES būs kļuvusi uzticamāka, vai notiks vienošanās par būtiskiem izaugsmi sekmējošiem lēmumiem un vai ES būs kļuvusi atklātāks tās pilsoņu pārstāvis.
Itālijas, Latvijas un Luksemburgas prezidentūras trio sāksies 2014. gada jūlijā pēc Īrijas, Lietuvas un Grieķijas prezidentūras trio beigām. Jāatzīmē, ka Latvijas prezidentūras prioritātēm ir jābūt pilnībā izstrādātām jau līdz 2014. gada rudenim.
Raksta sagatavošana tika veikta biedrības projekta „APLIS - Atbalsts pilsoniskajai līdzdalībai ilgtspējīgā sadarbībā” ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
|
|
 |
[1] Eurostat newsrelease, 14 August 2013. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/2-14082013-AP/EN/2-140...
[3] Ukrainas jautājums joprojām ir visas pasaules uzmanības centrā, kad Ukraina atteicās parakstīt asociācijas līgumu. Tas, protams, radīja risku visai Eiropas Savienības tālākajai sadarbībai ar Ukrainu. (atsauce pievienota 12.2013. pēc apskata publicēšanas 10.2013.)